SIA TAVALE - Noderīgi

Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā

Tue, 05 Sep 2017 09:28:00 +0000

Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā

Izdarīt Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (Latvijas Vēstnesis, 2010, 131. nr.; 2011, 204. nr.; 2013, 194., 232. nr.; 2015, 60., 91., 248. nr.; 2016, 255. nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 1. panta 1. punkta "b" apakšpunktā skaitli "100 000" ar skaitli "40 000".

2. Papildināt likumu ar 2.² pantu šādā redakcijā:

"2.² pants. Darbinieka nodarbināšana mikrouzņēmumā

(1) Fiziskā persona vienlaicīgi var tikt nodarbināta kā mikrouzņēmuma darbinieks tikai vienā mikrouzņēmumā.

(2) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, slēdzot darba līgumu, no pretendenta saņem rakstveida apliecinājumu, ka tas nav nodarbināts pie cita mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja.

(3) Valsts ieņēmumu dienests nereģistrē mikrouzņēmuma darbinieku kā darba ņēmēju mikrouzņēmumā, ja tas ir nodarbināts citā mikrouzņēmumā."

3. Aizstāt 3. panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdus "var ietvert" ar vārdu "ietver".

4. 4. pantā:

aizstāt pirmās daļas 2. punktā skaitli "100 000" ar skaitli "40 000";

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs neizpilda kādu no šā likuma 1. panta 1. punkta vai 2. panta otrās, trešās vai ceturtās daļas, vai 2.² panta nosacījumiem, tas zaudē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu ar nākamo taksācijas periodu."

5. Izteikt 6. panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Ja mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieku skaits ceturksnī pārsniedz piecus darbiniekus vai nav ievēroti šā likuma 2.²panta nosacījumi, šā panta pirmajā daļā noteiktajai likmei pieskaita divus procentpunktus par katru papildus nodarbināto darbinieku vai darbinieku, kurš ir nodarbināts vairākos mikrouzņēmumos."

6. Pārejas noteikumos:

izslēgt 21. punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 26., 27., 28. un 29. punktu šādā redakcijā:

"26. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, piemērojot šā likuma 6. panta 3.¹daļu 2018. un 2019. taksācijas gadā, ir tiesīgs nepiemērot šā likuma 6. panta trešo daļu apgrozījumam, kas nepārsniedz 52 000 euro, ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja pirmstaksācijas gada apgrozījums vai tā gada apgrozījums, kas ir pirms pirmstaksācijas gada, pārsniedz 40 000 euro.

27. Šā likuma 2.² pants attiecībā uz mikrouzņēmuma darbiniekiem, kuri ir nodarbināti pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja 2017. gada 31. decembrī, piemērojams no 2019. gada 1. janvāra.

28. Valsts ieņēmumu dienests līdz 2018. gada 1. februārim Elektroniskās deklarēšanas sistēmā informē mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus, kuri 2017. gada 31. decembrī nodarbina fiziskās personas, kas nodarbinātas arī pie cita mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja, par šā likuma 2.² pantā minētajiem ierobežojumiem, norādot mikrouzņēmuma darbinieka vārdu, uzvārdu un personas kodu.

29. Grozījums šā likuma 3. panta pirmajā daļā attiecībā uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja pienākumu ietvert šajā daļā minēto informāciju darba līgumā attiecas uz darba līgumiem, kas tiek noslēgti pēc 2018. gada 1. janvāra."

Likums stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2017. gada 28. jūlijā.

Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētājaI. Mūrniece

Rīgā 2017. gada 8. augustā

Informatīvais materiāls par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu

Wed, 23 Aug 2017 16:12:00 +0000

Informatīvais materiāls par

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2017.gada 28.jūlijā Saeimā ir pieņemts Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums, kas 2017.gada 8.augustā publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.156 (5983) un stājas spēkā 2018.gada 1.janvārī.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (turpmāk – likums) noteikts konceptuāli jauns uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas režīms. Likums paredz nodokļa maksāšanu atlikt līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta vai citā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina nodokļa maksātāja turpmāku attīstību, t.i., nodokļa piemērošana ir pārcelta no peļņas gūšanas brīža uz peļņas sadales brīdi. Tādējādi nodoklis būs jāmaksā neatkarīgi no gada laikā gūto ienākumu apmēra tikai tad, ja nodokļa maksātājs sadalīs peļņu dividendēs vai tām pielīdzinātās izmaksās, veiks ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus, veiks palielinātus procentu maksājumus, sniegs aizdevumus saistītām personām u.tml.

Nodokļa maksātāji

Nodokli maksā iekšzemes uzņēmumi (tai skaitā personālsabiedrības), no valsts vai pašvaldības budžeta finansētas institūcijas, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības nav paredzēti budžetā, pastāvīgās pārstāvniecības un ārvalstu komercsabiedrības un citas ārvalstu personas, kas gūst ieņēmumus Latvijā.

Nodokli maksā arī individuālie (ģimenes) uzņēmumi (tai skaitā zemnieku un zvejnieku saimniecības), kuri sagatavo gada pārskatu atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam.

Savukārt nodokli nemaksā fiziskās personas, biedrības un nodibinājumi, reliģiskās organizācijas, arodbiedrības, politiskās partijas, kā arī privātie pensiju fondi, ieguldījumu fondi, alternatīvo ieguldījumu fondi u.c.

Likumā ir saglabāts arī īpašais tonnāžas nodokļa maksāšanas režīms.

Ar nodokli apliekamā bāze

Likuma 4.pantā definēta ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā bāze, ko veido sadalītā peļņa un nosacīti sadalītā peļņa.

Par sadalīto peļņu uzskata:

1) aprēķinātās dividendes, tai skaitā ārkārtas dividendes;

2) dividendēm pielīdzinātas izmaksas;

3) nosacītās dividendes (kas aprēķinātas saskaņā ar likuma 7.pantu).

Ar nodokli netiek apliktas no citām komercsabiedrībām saņemtās dividendes, tādēļ likuma normas paredz iespēju samazināt taksācijas periodā ar nodokli apliekamajā bāzē iekļautās dividendes tādā apmērā, kādā nodokļu maksātājs attiecīgajā periodā ir saņēmis dividendes no cita nodokļu maksātāja. Turklāt nodokļa maksātājs ir tiesīgs attiecināt uz nākamajiem taksācijas periodiem starpību, kura rodas, ja saņemto dividenžu summa ir lielāka par taksācijas periodā aprēķināto dividenžu summu, kas iekļauta apliekamajā bāzē.

Ņemot vērā, ka atsevišķi subjekti sadala peļņu, kuras izmaksa dalībniekam netiek definēta kā dividende, likumā ietverts plašāks dividenžu uzskaitījums, proti, dividendēm pielīdzināmās izmaksas attiecībā uz kooperatīvās sabiedrības peļņu, individuālā (ģimenes) uzņēmuma un zemnieka vai zvejnieka saimniecības peļņu, personālsabiedrības peļņas daļas izmaksu un nerezidenta pastāvīgo pārstāvniecību.

Nosacīti sadalīto peļņu, kuru ietver ar nodokli apliekamajā bāzē (t.i., apliek ar nodokli), veido:

1) ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi, kas aprēķināti saskaņā ar likuma 8.pantu;

2) nedroši debitoru parādi, kas aprēķināti saskaņā ar likuma 9.pantu;

3) palielināti procentu maksājumi, kas aprēķināti saskaņā ar likuma 10.pantu;

4) aizdevums saistītai personai, kas aprēķināts saskaņā ar likuma 11.pantu;

5) ienākumi, kurus nodokļu maksātājs būtu saņēmis, vai izdevumus, kuri nodokļu maksātājam nebūtu radušies, ja komerciālās un finanšu attiecības būtu veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem, kas būtu spēkā starp divām neatkarīgām personām, un ja šo starp saistītām personām (no kurām viena ir nodokļa maksātājs) slēgto darījumu vērtība būtu atbilstoša tirgus cenai (vērtībai), kuras aprēķināšanas metodes nosaka Ministru kabinets;

6) labumi, kurus nerezidents piešķir saviem darbiniekiem vai valdes (padomes) locekļiem, neatkarīgi no tā, vai saņēmējs ir rezidents vai nerezidents, ja tie tiek attiecināti uz pastāvīgās pārstāvniecības darbību Latvijā;

7) likvidācijas kvota.

Ar nodokli apliekamajā bāzē ietver (t.i., nodokli maksā) izdevumus, kas nav saistīti ar saimnieciskās darbības nodrošināšanu un citiem izdevumiem, kas uzskaitīti likuma 4.panta otrās daļas 2.punktā. Ar nodokli apliekamajā bāzē neiekļauj (t.i., ar nodokli neapliek) reprezentācijas izdevumus un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumus, kas nepārsniedz piecus procentus no pirmstaksācijas gada bruto darba algas, par kuru samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi, ja šie izdevumi uzskaitīti dalīti no citiem izdevumiem.

Nodokļa likme

Nodokļa likme ir 20 procenti.

Aprēķinātās dividendes tiks apliktas uzņēmuma līmenī, piemērojot 20 procentu likmi, t.i., fiziskās personas saņemtās dividendes netiks apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Arī pārējai peļņai, kas tiek novirzīta tādu izdevumu segšanai, kuri nenodrošina turpmāku uzņēmuma attīstību, tiks piemērota 20 procentu likme.

Jāņem vērā, ka nodokļa aprēķinā, nosakot ar nodokli apliekamo bāzi, ar nodokli apliekamā objekta vērtību dala ar koeficientu 0,8. Piemēram, ja ir aprēķinātas izmaksāšanai dividendes 100, tad nodoklis būs 25 (100 ÷ 0,8 x 0,2).

Nodokļa likmi no nerezidenta gūtā ienākuma nosaka saskaņā ar likuma 5.pantu. Nodoklis izmaksas brīdī ir jāietur no šādiem maksājumiem nerezidentiem:

1) no atlīdzības par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem – 20 procenti no atlīdzības summas;

2) no atlīdzības par Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanu – trīs procenti no atlīdzības summas;

3) maksājumiem personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās, – 20 procenti no maksājuma summas.

Taksācijas periods

Vispārīgā gadījumā taksācijas periods ir kalendāra mēnesis. Tātad nodokļa deklarācija ir jāiesniedz un nodoklis jāmaksā vienu reizi mēnesī – līdz nākamā mēneša 20.datumam.

Atsevišķiem nodokļa maksātājiem taksācijas periods ir ceturksnis, ja tie saskaņā ar likuma “Par grāmatvedību” 8.pantu ir tiesīgi iegrāmatot attaisnojuma dokumentus vienu reizi ceturksnī.

Nodokļa atvieglojumi

Likumā ir noteikts nodokļa atvieglojums ziedotājiem (likuma 12.pants), kuru var piemērot nodokļa maksātājs, kas ziedo sabiedriskā labuma organizācijai, budžeta iestādei vai valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas. Nodokļa maksātājs var izvēlēties vienu no šādiem atvieglojumiem:

1) neiekļaut taksācijas perioda ar nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā piecu procentu apmērā no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem;

2) neiekļaut taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā divus procentus no iepriekšējā pārskata gadā kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi;

3) samazināt taksācijas periodā par pārskata gadā aprēķinātajām dividendēm aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli par 75 procentiem no ziedotās summas, nepārsniedzot 20 procentus no aprēķinātās uzņēmumu ienākuma nodokļa summas par aprēķinātajām dividendēm.

Ierobežojums, kas minēts 1., 2. vai 3.punktā, attiecas uz pārskata gadā veikto ziedojumu kopsummu.

Nodokļa atvieglojumu nodokļa maksātājiem, kas veic lauksaimniecisko darbību (likuma 14.pants), piemēro, samazinot pārskata gada ar nodokli apliekamo bāzi par 50 procentiem no summas, kas saņemta kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai.

Nodokļa maksātājs ir tiesīgs samazināt taksācijas periodā ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauto dividenžu apmēru par gūto ienākumu no tiešās līdzdalības akciju atsavināšanas, ja šo akciju turēšanas periods atsavināšanas brīdī ir vismaz 36 mēneši (likuma 13.pants).

Nodokļa maksātājs, kura uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā 2017.gada 31.decembrī ir uzrādīti zaudējumi, var samazināt pārskata gadā (kas sākas 2018.gadā) par dividendēm aprēķināto nodokli par summu, kas aprēķināta 15 procentu apmērā no kopējās nesegto zaudējumu summas. Ja šī summa 2018.gadā netiek izmantota pilnā apmērā, atlikušo zaudējumu summu var attiecināt uz nodokli, kas nākamajos četros pārskata gados aprēķināts no dividendēm. Minētā nodokļa samazinājuma summa nevar pārsniegt 50 procentus no nodokļa, kas attiecīgajā pārskata gadā aprēķināts no dividendēm (pārejas noteikumu 13. un 14.punkts).

Nodokļa maksātājs, kura atbalstāmo investīciju projektu līdz 2017.gada 31.decembrim Ministru kabinets ir apstiprinājis saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 17.²pantu, ir tiesīgs turpināt piemērot neizmantoto uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi, taksācijas periodā samazinot nodokli no dividendēm (pārejas noteikumu 20.–22.punkts).

Kapitālsabiedrības pārskata gadā aprēķināto nodokli no dividendēm ir tiesīgas samazināt par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides summu, kas aprēķināta saskaņā ar likumu “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” (pārejas noteikumu 23.–25.punkts).

Nodokļa deklarācijas iesniegšana

Par periodu no 2018.gada janvāra līdz jūnijam nodokļu maksātājs iesniedz VID vienotu deklarāciju un veic uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumu līdz 2018.gada 20.jūlijam. 2018.gada pārējos mēnešos deklarāciju iesniedz un nodokli maksā katru mēnesi līdz nākamā mēneša 20.datumam.

Ja nodokļa maksātājam neveidojas ar nodokli apliekams objekts konkrētajā mēnesī, tam ir tiesības deklarāciju neiesniegt (izņemot deklarāciju par pārskata gada pēdējo mēnesi).

Ja nodokļa maksātājs līdz mēneša 20.datumam nav iesniedzis deklarāciju par taksācijas periodu, tiek uzskatīts, ka nodokļa maksātājam taksācijas periodā neveidojas ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekama bāze un deklarācija ir iesniegta, bet deklarācija, kura tiek iesniegta pēc 20.datuma, ir uzskatāma par taksācijas perioda deklarācijas labojumu, izņemot deklarāciju par pārskata gada pēdējo mēnesi.

Nodokļa maksātājs, kuram pārskata gads nesakrīt ar kalendāra gadu, nodokļa aprēķināšanai sagatavo finanšu (starpperiodu) pārskatu un uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju:

1) saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normām un saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 29.septembra noteikumiem Nr.548 “Noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas perioda deklarāciju un avansa maksājumu aprēķinu” par periodu no pārskata gada sākuma līdz 2017.gada 31.decembrim un līdz 2018.gada 30.aprīlim iesniedz VID;

2) saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu par periodu no 2018.gada 1.janvāra līdz pārskata gada beigām un vienlaikus ar bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu iesniedz VID, bet ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām.

Nodokļa avansa maksājumi

Likums neparedz nodokļa avansa maksājumu veikšanu, izņemot pārejas posmā par periodu no 2018.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam.

Nodokļa maksātājs par periodu no 2018.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam katru mēnesi līdz 20.datumam iemaksā valsts budžetā uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumu, kas atbilst vienai divpadsmitajai daļai no nodokļa, kurš aprēķināts par 2016.gada taksācijas periodu (nepiemērojot likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 20.¹pantā noteikto atlaidi ziedotājiem).

Minētos avansa maksājumus ņem vērā, veicot nodokļa maksājumu, kas aprēķināts saskaņā ar deklarāciju, par taksācijas periodu no 2018.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam.

08.08.2017.

Informāciju sagatavoja

VID Nodokļu pārvalde

Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumos Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”

Mon, 31 Jul 2017 13:53:00 +0000

Informatīvais materiāls

Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumos Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2017.gada 25.jūlijā ir izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.433 “Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumos Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”” (turpmāk – Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumi Nr.40), kas 2017.gada 27.jūlijā publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.148 (5975).

Atbilstoši 2017.gada 20.aprīlī Saeimā pieņemtajam likumam “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (2017.gada 10.maijā publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.90 (5917) un stājās spēkā 2017.gada 1.jūnijā) Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumos Nr.40 bija nepieciešami precizējumi.

Ņemot vērā, ka Pievienotās vērtības nodokļa likumā lietotie termini ir precizēti atbilstoši būvniecības jomu reglamentējošajos tiesību aktos lietotajai terminoloģijai, Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumos Nr.40 vārds “rekonstruēts” aizstāts ar vārdu “pārbūvēts”, bet vārds “renovēts” aizstāts ar vārdu “atjaunots”.

Tā kā Pievienotās vērtības nodokļa likuma 50.pants ir papildināts ar jaunu 7.¹daļu, kas nosaka pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) 0 procentu likmes tiešu piemērošanu preču piegādēm un pakalpojumiem, kas iekšzemē sniegti Latvijas Republikā reģistrēta Sabiedroto spēku štāba personāla locekļiem un viņu apgādājamiem Sabiedroto spēku štāba veikalā saskaņā ar Parīzes protokola papildu nolīguma nosacījumiem un ierobežojumiem, kā arī degvielas piegādēm, kas Latvijā piegādāta Amerikas Savienoto Valstu vēstniecībai un tās diplomātiskajiem un konsulārajiem aģentiem un administratīvi tehniskajam personālam, Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.40 attiecīgie punkti ir papildināti, lai, sākot ar 2018.gada 1.janvāri, reģistrēti PVN maksātāji varētu korekti PVN deklarācijā uzrādīt preču piegādes un pakalpojumus, kuriem piemērota PVN 0 procentu likme.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2017.gada 24.maija rīkojumu Nr.245 “Par Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.–2021.gadam”, Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumos Nr.40 ir noteikts zemāks PVN deklarācijas pielikumos atsevišķi norādāmo darījumu summas slieksnis.

Tādējādi reģistrētam PVN maksātājam būs jāatšifrē darījumi ar reģistrētiem PVN maksātājiem, kuru vērtība bez PVN pārsniedz 150 euro, līdzšinējo darījumu, kuru vērtība bez PVN pārsniedz 1430 euro, vietā.

Ņemot vērā minēto, ir veikti attiecīgi grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumos Nr.40, aizstājot skaitli un vārdu “1430 euro” ar skaitli un vārdu “150 euro”.

Šīs izmaiņas attiecībā uz 150 euro darījumu summas slieksni PVN deklarācijas un tās pielikumu aizpildīšanai piemērojamas, sākot ar 2018.gada (pirmā mēneša, pirmā ceturkšņa) taksācijas periodu.

2017.gada 28.jūlijā

Informāciju sagatavoja

Valsts ieņēmumu dienesta

Nodokļu pārvalde

Aizdevums virs 15000 EUR

Tue, 30 May 2017 14:26:00 +0000

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka nodokļu maksātājiem līdz 2017.gada 1.jūnijam jāsniedz informācija VID par 2016.gadā izsniegtajiem vai saņemtajiem aizdevumiem, kuru apmērs pārsniedz 15 000 euro, ja tos izsniedzis viens aizdevējs.

Kam jādeklarē aizņēmumi?

Aizdevuma ņēmējam ir pienākums sniegt informāciju par saņemto aizdevumu, ja aizdevējs ir nerezidents vai arī fiziskā persona – rezidents –, kas aizdevumu nesniedz savas saimnieciskās darbības ietvaros. Pārējos gadījumos informāciju par izsniegto aizdevumu iesniedz aizdevējs, Latvijā reģistrēta juridiska persona.

Aizņēmumi jādeklarē šādos gadījumos:

ja aizdevumi ir izsniegti/saņemti 2016.gadā un to apmērs no viena aizdevēja pārsniedz 15 000 euro;
ja aizdevumi no viena aizdevēja, kuru apmērs (to kopsumma) pirmstaksācijas gadā (2015.gadā) nepārsniedza 15 000 euro, bet kopā ar taksācijas gadā (2016.gadā) izsniegto aizdevumu pārsniedz 15 000 euro;
ja aizdevumi no viena aizdevēja, kas izsniegti/saņemti 2016.gadā papildus aizdevumam (to kopsummai), par kuru VID jau ir sniegta informācija un iepriekš sniegtā aizdevuma neatmaksātā daļa aizdevuma izsniegšanas dienā pārsniedz 15 000 euro.

Atgādinām, ka fiziskas personas ienākumam pielīdzina aizdevumu (tā daļu), kuru tā neņem saimnieciskās darbības ietvaros un kas nav atmaksāts sešu mēnešu laikā pēc aizdevuma līgumā noteiktā aizdevuma atmaksas termiņa, bet ne ilgāk kā 66 mēnešu laikā no aizdevuma izsniegšanas dienas.

Kā iesniegt informāciju par aizdevumiem?

Informāciju par neatmaksāto aizdevuma daļu iespējams iesniegt VID vairākos veidos:

elektroniski VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā nestrukturēta dokumenta veidā,
personīgi jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā,
nosūtot VID pa pastu,
sūtot uz e-pasta adresi NP.lietvediba@vid.gov.lv ar drošu elektronisko parakstu.

Aizņēmumi nav jādeklarē šādos gadījumos

Informācija par neatmaksāto aizņēmuma daļu virs 15 000 euro tā saņēmējiem nav jāsniedz šādos gadījumos:

ja aizdevēju un aizdevuma ņēmēju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē – vecākiem, bērniem, mazbērniem, vecvecākiem, brāļiem, māsām, mazmazbērniem, vecvecākiem, brāļu un māsu bērniem u.tml.,
ja aizdevējs ir Latvijā vai ārvalstīs reģistrēta kredītiestāde vai krājaizdevu sabiedrība, vai kapitālsabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) patērētāja kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai.

Kam un kādos gadījumos jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Atbildīgā persona par iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu tiek noteikta, ņemot vērā, vai aizdevuma līgums atbilst likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajiem kritērijiem.

Ja aizdevumu ir izsniedzis komersants, individuālais uzņēmums (zemnieka vai zvejnieka saimniecība), kooperatīvā sabiedrība, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība, biedrība, nodibinājums, organizācija, fiziskā persona, kas reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicēja, vai uz līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas:

aizdevuma līgums ir noslēgts rakstiski;
aizdevums tiek izsniegts bezskaidras naudas veidā un aizdevuma atmaksa veicama bezskaidras naudas veidā;
aizdevuma līgumā noteiktais aizdevuma atmaksas termiņš nepārsniedz 60 mēnešus;
aizdevējam nav nodokļu parādu aizdevuma izsniegšanas dienā, kas vecāki par vienu mēnesi no attiecīgā nodokļa likumā noteiktās samaksas dienas;
maksimālais aizdevuma apmērs nepārsniedz reizinājumu, kas iegūts 30 % no aizdevuma ņēmēja vidējiem mēneša bruto ienākumiem pie aizdevēja pēdējo 12 mēnešu laikā līdz aizdevuma izsniegšanas dienai reizinot ar 60. Ja aizdevuma ņēmējs – īpašnieks (dalībnieks, biedrs) – negūst ienākumus no aizdevēja, maksimālais aizdevuma apmērs nepārsniedz uz aizdevuma ņēmēju attiecināmo aizdevēja pašu kapitāla apmēru (saskaņā ar pēdējo apstiprināto gada pārskatu);
visu fiziskajām personām sniegto aizdevumu summa nepārsniedz aizdevēja pašu kapitālu (saskaņā ar pēdējo apstiprināto gada pārskatu).

Ja aizdevuma līgums atbilst noteiktajiem kritērijiem, tomēr aizdevums netiek atmaksāts, par iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu ir atbildīgs aizdevuma ņēmējs – fiziskā persona. Aizdevuma ņēmējs maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju taksācijas gadam sekojošā gadā no 1.marta līdz 1.jūnijam.

Savukārt, ja aizdevuma līgums neatbilst noteiktajiem kritērijiem, par iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu ir atbildīgs aizdevējs. Aizdevējs iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinā aizdevuma neatmaksāto daļu pielīdzina ienākumam pēc nodokļa nomaksas un aprēķināto nodokli iemaksā budžetā līdz ienākuma gūšanas (izmaksas) mēnesim sekojošā mēneša 5.datumam.

Par ienākumu gūšanas (izmaksas) dienu tiks uzskatīta sestā mēneša pēdējā diena pēc aizdevuma līgumā noteiktā aizdevuma atmaksas termiņa vai 66.mēneša pēdējā diena (no aizdevuma izsniegšanas dienas), ja aizdevuma līgumā noteiktais aizdevuma atmaksas termiņš pārsniedz 60 mēnešus.

Pārskata veidlapa par aizdevumu fiziskajai personai pieejama VID mājaslapā sadaļas “Veidlapas un iesniegumi” apakšsadaļā “Iedzīvotāju ienākuma nodoklis”, Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumi Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” pieejami VID mājaslapas sadaļā “Nodokļi” –“Iedzīvotāju ienākuma nodoklis/Tiesību akti”, bet metodiskais materiāls “Ienākumam pielīdzināmie aizdevumi” – sadaļā “Iedzīvotāju ienākuma nodoklis”.

Informācija par kredītiestādēm un krājaizdevu sabiedrībām Latvijā ir pieejama Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājaslapā www.fktk.lv sadaļā “Tirgus dalībnieki/Kredītiestādes/Bankas”. Savukārt informācija par kapitālsabiedrībām, kuras Latvijā ir saņēmušas licenci patērētāju kreditēšanai, pieejama Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājaslapā www.ptac.gov.lv.

Jautājumu un neskaidrību gadījumā iedzīvotāji var zvanīt uz VID informatīvo tālruni 67120000, vērsties ikvienā VID klientu apkalpošanas centrā vai arī uzdot jautājumus rakstiski VID mājaslapā sadaļā “Kontakti”.

Kases aparātu reģistrācija VID datu bāzē

Tue, 30 May 2017 14:14:00 +0000

Paziņojums nodokļu maksātājiem par kārtību, kādā veicamas darbības ar elektroniskajām ierīcēm un iekārtām

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) informē, lai lietotājs veiktu darbības ar elektroniskajām ierīcēm un iekārtām, kuras VID vienotajā datubāzē (reģistrā) reģistrētas atbilstoši tehniskajām prasībām (pārtrauktu elektronisko ierīču un iekārtu lietošanu), turpmāk lietotājiem minēto darbību veikšanai nepieciešamie dokumenti jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (turpmāk – EDS).

Vēršam EDS lietotāju uzmanību, ka EDS jābūt piešķirtām lietotāja tiesībām veikt darbības ar elektroniskajām ierīcēm un iekārtām. Gadījumā, ja EDS lietotājam nav piešķirtas lietotāja tiesības, tam EDS izvēlnē jāizvēlas sadaļa “Lietotāji un to tiesības” – “Pievienot jaunu lietotāju” un no saraksta izvēlnē “Tiesības veikt izmaiņas reģistrā ““Lietotāja kases aparāti”” jāveic atzīme (skat. 1.attēlu).

1.attēls

Lai veiktu kādu no iepriekš minētajām darbībām, lietotājam VID EDS izvēlnes sadaļā – “Reģistri” – “Lietotāja kases aparāti” – jāizvēlas attiecīgā elektroniskā ierīce vai iekārta un ailē “Darbības” vai “Veiktās darbības” – jānospiež “Atvērt” (skat. 2.attēlu).

2.attēls

Atveroties sadaļai “Lietotāja kases aparāti”, jāizvēlas sadaļa “Veiktās darbības ar izvēlēto konkrēto ierīci vai iekārtu”, tad jānospiež poga “Pievienot” (skat. 3.attēlu).

3.attēls

Atveroties sadaļas “Lietotāja kases aparāti” apakšsadaļai, jāaizpilda laukos prasītā informācija. Pēc lauku aizpildīšanas jānospiež poga “Iesniegt” (skat. 4.attēlu).

4.attēls

Jautājumu vai neskaidrību gadījumā elektronisko ierīču vai iekārtu lietotāji var rakstīt uz e-pasta adresi – NKP.EKAKD@vid.gov.lv.

Kases aparāti ( no 01.07.2017)

Tue, 23 May 2017 10:56:00 +0000

Labdien!

Informējam, ka Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) vienotajā

datubāzē (reģistrā) 2017.gada 28.aprīlī ir reģistrēti šādi kases aparātu

etalonmodeļi - kases aparāti CHD 3050, CHD 3050 U, CHD 2050 un CHD 7,

par kuriem atbilstības pārbaudes institūcija ir izsniegusi apliecinājumus par

atbilstību Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumos Nr.95 “Noteikumi

par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu

tehniskajām prasībām” (turpmāk – Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra

noteikumi Nr.95).

Minētie kases aparātu modeļi pārsvarā piemēroti maziem un vidējiem

tirdzniecības un ēdināšanas uzņēmumiem (izņemot, ja nepieciešams sagatavot

pirmčeku), kā arī tirdzniecībai tirgos un ielu tirdzniecības vietās.

Papildus informējam, ka kases aparāti CHD 3050, CHD 3050 U, CHD 2050

un CHD 7 nav aprīkoti ar fiskālo atmiņas modeli, tādējādi atbilstoši Ministru

kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumi Nr.95 4.3 apakšpunktā noteiktajam,

šie kases aparāti nav saslēdzami ar datoru.

Atgādinām, ka visiem VID vienotajā datubāzē (reģistrā) reģistrētajiem

elektronisko ierīču un iekārtu modeļiem, modifikācijām un programmas versijām,

par kurām nav saņemts apliecinājums par atbilstību Ministru kabineta 2014.gada

11.februāra noteikumos Nr.95 noteiktajām tehniskajām prasībām, līdz 2017.gada

1.jūlijam ir jāveic atbilstības pārbaudes un nodokļu maksātājiem jāveic

neatbilstošo ierīču un iekārtu nomaiņa.

Tādējādi VID lūdz veikt jūsu lietošanā esošā kases aparāta

pielāgošanu vai nomaiņu viena mēneša laikā no šī paziņojuma

saņemšanas. Lai pielāgotu jūsu lietošanā esošos vai iegādātos un uzstādītu

minētos CHD 3050, CHD 3050 U, CHD 2050 un CHD 7 kases aparātus, jāvēršas

pie kases aparātu apkalpojošā dienesta SIA “COMPUTER HARDWARE DESIGN” vai

cita apkalpojošā dienesta, kas ir saņēmis SIA “COMPUTER HARDWARE DESIGN”

atļauju pārdot un apkalpot šos kases aparātu modeļus. Ar aktuālo informāciju par

kases aparātiem un to apkalpojošajiem dienestiem var iepazīties VID

Publiskojamo datu bāzē.

Atgādinām, ka kases aparāti jāreģistrē izmantojot VID Elektroniskās

deklarēšanas sistēmu (turpmāk - VID EDS) un kases aparātu lietotājam ar

apkalpojošo dienestu par konkrēto kases aparātu modeļu apkalpošanu obligāti

jānoslēdz apkalpošanas līgums. Kases aparāta reģistrēšanu VID EDS veic

kases aparātu apkalpojošais dienests, kurš, uzstādot lietotājam kases

aparātu, VID EDS iesniedz informāciju par uzstādīto konkrēto kases aparātu. Kad

apkalpojošais dienests visu nepieciešamo informāciju VID EDS ir ievadījis, kases

aparāta lietotājs papildus ievada noslēgtā apkalpošanas līguma periodu, Grand

Total, fiskālās atmiņas moduļa identifikācijas numuru (ja tāds ir) un akceptē

ievadīto un apkalpojošā dienesta sniegto informāciju (skat. prezentāciju VID

tīmekļa vietnē - “Aktualitātes elektronisko ierīču un iekārtu jomā” ).

Papildus atgādinām, ka vecos kases aparātus no uzskaites ir jānoņem

pašam kases aparātu lietotājam izmantojot VID EDS, atbilstoši VID

2017.gada 9.marta informatīvajā materiālā “Paziņojums nodokļu maksātājiem par

pagaidu kārtību, kādā veicamas darbības ar elektroniskajām ierīcēm un iekārtām”

norādītajam.

Uzziņa par elektroniski sagatavota rēķina atzīšanu par grāmatvedības attaisnoto dokumentu

Wed, 03 May 2017 15:38:00 +0000

LATVIJAS REPUBLIKA

VALSTS IEŅĒMUMU DIENESTS

Reģ. Nr.90000069281, Smilšu iela 1, Rīga, LV-1978, tālr. 67028703, tālr./fakss 67028704, e-pasts vid@vid.gov.lv, www.vid.gov.lv

UZZIŅA

Rīgā

24.04.2013.

SIA „D”

Par uzziņas sniegšanu

Valsts ieņēmumu dienests ir izskatījis SIA „D”, reģ. Nr.(…) (turpmāk – Iesniedzējs), 2013.gada 18.marta iesniegumu par uzziņu (turpmāk – iesniegums) un sniedz šādu uzziņu.

Iesniedzējs, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 98.pantu „tiesības uz uzziņu par savām tiesībām”, lūdz sniegt uzziņu par sekojošo.

Iesniedzēja saimnieciskās darbības veids ir kokmateriālu vairumtirdzniecība.

Slēdzot vienošanos (mutisku) ar klientu par papīrmalkas piegāžu apjomu, puses vienojas (mutiski) par piemaksu.

Iesniedzējs norāda, ka piemaksas aprēķina preču saņēmējs.

No 2013.gada 1.janvāra Iesniedzējs izmanto Pievienotās nodokļa likuma 130.pantā noteiktās tiesības, ka „pircējs ir tiesīgs izrakstīt pats sev nodokļa rēķinu preču piegādātāja vārdā un interesēs par preču piegādēm, ko viņam sniedzis reģistrēts nodokļa maksātājs, ja starp abām pusēm pastāv iepriekšēja vienošanās un ja preču piegādātājs katram rēķinam piemēro savstarpējo rēķinu atzīšanas procedūru”.

Pirms rēķina sagatavošanas, mutiski ar katru klientu Iesniedzējs vienojas par to, ka nodokļa rēķins tiks sagatavots elektroniski ar atsauci „pašaprēķins”, tiks nosūtīts uz klienta norādīto e-pasta adresi līdz nākošā mēneša otrajai darba dienai un apmaksa tiks veikta trīs darba dienu laikā.

Nodokļa rēķins tiek sagatavots elektroniski atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 125.panta „Nodokļa rēķins un tā saturs” prasībām.

Iesniedzējam nav drošs elektroniskais paraksts Elektronisko dokumentu likuma izpratnē. Pievienotās vērtības nodokļa likuma 132.panta otrajā daļā noteikts, ka „elektroniska nodokļa rēķina elektroniskās formas autentiskumu un nemainīgu saturu var nodrošināt, …ja nodokļa rēķins ir nosūtīts, izmantojot elektronisko datu apmaiņu vai citu veidu, ko izvēlējies pats nodokļa maksātājs atbilstoši šā likuma 125.panta ceturtās daļas nosacījumiem”. Tāpēc nodokļu rēķina elektroniskās formas autentiskumu un nemainīgu saturu Iesniedzējs nodrošina, to saglabājot PDF formātā un nosūtot elektroniski uz klienta norādīto e-pasta adresi. Nodokļu rēķini tiek saglabāti gan elektroniski, gan izdruku veidā.

Iesniedzējam ir izstrādāti „Noteikumi par pašaprēķina nodokļu rēķinu sagatavošanu elektroniski, to apriti un glabāšanu”, lai nodokļu rēķinu varētu atzīt par ārēju attaisnojuma dokumentu saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” 7.¹panta trešo daļu: „Par ārēju attaisnojuma dokumentu var tikt uzskatīts arī dokuments, kuru cits uzņēmums izsniedz uzņēmumam – preces vai pakalpojuma saņēmējam – samaksāšanai, kurš nesatur rekvizītu „paraksts”, un nav iespējams izpildīt šā panta otrajā daļā minēto nosacījumu, ja šajā dokumentā minētā saimnieciskā darījuma esamību apliecina par saimnieciskā darījuma veikšanu un attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību dokumenta saņēmēja (uzņēmuma) atbildīgā persona uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā”. Noteikumus ir apstiprinājis Iesniedzēja vadītājs.

Iesniedzējs lūdz sniegt uzziņu par sekojošiem jautājumiem:

1. Vai elektroniskā veidā sagatavoti un elektroniski nosūtīti vai saņemti nodokļu rēķini, kuriem tiek nodrošināts autentiskums un nemainīgs saturs, un starp abām pusēm pastāv iepriekšēja mutiska vienošanās, bet nav drošs elektroniskais paraksts Elektronisko dokumentu likuma izpratnē, ir uzskatāmi par ārējiem attaisnojuma dokumentiem likuma „Par grāmatvedību” un Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē?

2. Vai iepriekšēja vienošanās par to, ka nodokļu rēķinu ar atzīmi „pašaprēķins” sagatavo preču saņēmējs, var būt mutiska?

3. Ko nozīmē jēdziens „savstarpējo rēķinu atzīšanas procedūra” Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē?

Valsts ieņēmumu dienests, izvērtējot Iesniedzēja iesniegumā izklāstīto faktu aprakstu un no minētajiem faktiem izrietošus konkrētus jautājumus, atbildes uz kuriem ir atkarīgas no to juridiska vērtējuma, sniedz šādu uzziņu.

Atbildot uz Iesniedzēja 1.jautājumu, paskaidrojam.

Atbilstoši likuma „Par grāmatvedību” 2.panta pirmajā daļā noteiktajam uzņēmuma pienākums ir kārtot grāmatvedību. Grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī (turpmāk — saimnieciskie darījumi). Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei.

Likuma „Par grāmatvedību” 7.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību un kurā ietverti vismaz šādi dokumenta rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu:

1) dokumenta autora nosaukums (firma), bet ja dokumenta autors ir fiziskā persona, – vārds un uzvārds;

2) dokumenta autora reģistrācijas numurs (ja dokumenta autors saskaņā ar likumu jāreģistrē), bet ja dokumenta autors ir fiziskā persona, – personas kods (ja personai tāds piešķirts);

3) ārējam attaisnojuma dokumentam – arī juridiskā adrese (ja dokumenta autors saskaņā ar likumu jāreģistrē) vai adrese (ja dokumenta autors saskaņā ar likumu nav jāreģistrē), bet ja dokumenta autors ir fiziskā persona, – arī personas norādītā adrese vai, ja tāda nav norādīta, deklarētās dzīvesvietas adrese;

4) dokumenta veida nosaukums;

5) dokumenta datums;

6) dokumenta reģistrācijas numurs;

7) paraksts (izņemot šā likuma 7.¹pantā minētos gadījumus);

8) atsevišķiem attaisnojuma dokumentu veidiem – arī citi tiesību aktos noteiktie obligātie dokumenta rekvizīti;

9) saimnieciskā darījuma dalībnieki, norādot katra saimnieciskā darījuma dalībnieka nosaukumu (firmu), reģistrācijas numuru (ja saimnieciskā darījuma dalībnieks saskaņā ar likumu jāreģistrē), juridisko adresi (ja saimnieciskā darījuma dalībnieks saskaņā ar likumu jāreģistrē) vai adresi (ja saimnieciskā darījuma dalībnieks saskaņā ar likumu nav jāreģistrē), bet ja saimnieciskā darījuma dalībnieks ir fiziskā persona, – norādot vārdu un uzvārdu, personas kodu (ja personai tāds piešķirts), personas norādīto adresi vai, ja tāda nav norādīta, deklarētās dzīvesvietas adresi;

10) saimnieciskā darījuma apraksts, pamatojums un mērītāji (daudzumi, summas), bet tiesību aktos noteiktajos gadījumos – arī cita informācija par saimniecisko darījumu.

Saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” 7.¹panta otrajā daļā noteikto par ārēju attaisnojuma dokumentu var tikt uzskatīts arī dokuments, kuru cits uzņēmums izsniedz uzņēmumam — preces vai pakalpojuma saņēmējam — samaksāšanai, ja tas nesatur rekvizītu „paraksts”, bet šajā dokumentā minētā saimnieciskā darījuma esamību pamato cits ārējs dokuments, kam ir juridisks spēks Dokumentu juridiskā spēka likuma izpratnē.

Likuma „Par grāmatvedību” 7.¹panta trešajā daļā noteikts, ka par ārēju attaisnojuma dokumentu var tikt uzskatīts arī dokuments, kuru cits uzņēmums izsniedz uzņēmumam — preces vai pakalpojuma saņēmējam — samaksāšanai, kurš nesatur rekvizītu “paraksts”, un nav iespējams izpildīt šā panta otrajā daļā minēto nosacījumu, ja šajā dokumentā minētā saimnieciskā darījuma esamību apliecina par saimnieciskā darījuma veikšanu un attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību dokumenta saņēmēja (uzņēmuma) atbildīgā persona uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 41.punktā noteikto grāmatvedības organizācijas dokumenti nosaka kārtību, kādā uzņēmums:

1. veic inventarizācijas;

2. sniedz pārskatus par skaidrās vai bezskaidrās naudas avansu izlietojumu. Šo pārskatu iesniegšanas termiņus nosaka, ņemot vērā nodokļus reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktos norēķinu termiņus;

3. dokumentē un uzskaita uzņēmuma transportlīdzekļu izmantošanas izdevumus, tai skaitā ar uzņēmuma saimniecisko darbību saistītos transportlīdzekļu izmantošanas izdevumus, kā arī izdevumus, kas saistīti ar uzņēmuma kā darba devēja vieglo transportlīdzekļu izmantošanu tādām vajadzībām, kas nav saistītas ar uzņēmuma saimnieciskās darbības veikšanu, un kurus nosaka, ņemot vērā nodokļus reglamentējošo normatīvo aktu prasības;

4. organizē attaisnojuma dokumentu apgrozību;

5. kārto grāmatvedības reģistrus;

6. sagatavo gada pārskatu, kā arī citus grāmatvedības pārskatus. Šajā apakšpunktā minētā prasība neattiecas uz uzņēmumiem, kuru gada pārskatu vai citu grāmatvedības pārskatu sagatavošanu reglamentē konkrēts normatīvais akts;

7. glabā grāmatvedības dokumentus.

Tātad, lai sabiedrība par saimniecisko darījumu varētu veikt ierakstus grāmatvedības reģistros, ir jābūt noformētam attaisnojuma dokumentam, kurā ietverti visi likuma „Par grāmatvedību” 7.panta pirmajā daļā noteiktie rekvizīti un informācija. Par ārēju attaisnojuma dokumentu var tikt uzskatīts arī dokuments, kuru cits uzņēmums izsniedz darījuma partnerim samaksāšanai bez rekvizīta „paraksts”, ja šajā dokumentā minētā saimnieciskā darījuma esamību pamato cits ārējs dokuments, kam ir juridisks spēks Dokumentu juridiskā spēka likuma izpratnē vai arī tā esamību apliecina par saimnieciskā darījuma veikšanu un attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību dokumenta saņēmēja (uzņēmuma) atbildīgā persona uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā.

Iesniedzēja izstrādātie noteikumi „Noteikumi par pašaprēķina nodokļu rēķinu sagatavošanu elektroniski, to apriti un glabāšanu” ir klasificējami kā grāmatvedības organizācijas dokumenti, jo tajos noteikta kārtība, kādā sabiedrība organizē elektroniski sagatavoto attaisnojumu dokumentu apriti. Noteikumos nav noteikta kārtība, kādā tiek apliecināta bez rekvizīta „paraksts” noformētos nodokļa rēķinos sniegtās informācijas pareizība.

Ievērojot minēto, iesniegumā minētajā konkrētajā tiesiskajā situācijā, pamatojoties uz Iesniedzēja izstrādātajiem noteikumiem par elektroniski sagatavoto dokumentu apriti, elektroniski sagatavotos nodokļu rēķinus bez rekvizīta „paraksts” nevar uzskatīt par attaisnojuma dokumentiem, saskaņā ar kuriem varētu veikt ierakstus grāmatvedības reģistros par kokmateriālu iegādes darījumu.

Savukārt, lai elektroniski sagatavotu „pašaprēķina” nodokļa rēķinu varētu uzskatīt par attaisnojuma dokumentu likuma „Par grāmatvedību” izpratnē, dokumentā minētā saimnieciskā darījuma esamība jāpamato ar citu ārējo dokumentu, kam ir juridisks spēks Dokumentu juridiskā spēka likuma izpratnē vai arī tā esamība jāapliecina dokumenta saņēmēja (uzņēmuma) atbildīgajai personai uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā.

Pamatojoties uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 132.panta pirmo daļu reģistrēts nodokļa maksātājs nodokļa rēķinu elektroniskā formā ir tiesīgs izrakstīt (noformēt) un izsniegt tikai tad, ja šā nodokļa rēķina saņēmējs atzīst šādu nodokļa rēķina formu.

Tātad lēmums par elektronisku rēķinu izmantošanu ir atkarīgs tikai no darījumā iesaistīto personu vienošanās.

Vēršam uzmanību, ka Pievienotās vērtības nodokļa likuma 132.pantā ietvertais nosacījums nodokļa rēķina saņēmējam atzīt elektroniskā rēķina izmantošanu, galvenokārt ir pamatots ar tehniskajām prasībām, kas nepieciešamas elektroniskā rēķina saņemšanai, vai ar nodokļa rēķina saņēmēja spēju nodrošināt tādu rēķinu izcelsmes autentiskumu, satura integritāti un salasāmību, kāda būtu jānodrošina, lai saņemtu elektroniskus rēķinus, un kāda nepastāv attiecībā uz papīra rēķiniem.

Par pircēja vai pakalpojuma saņēmēja apstiprinājumu elektroniska rēķina saņemšanai var būt oficiāls vai neoficiāls rakstisks apstiprinājums, vai piekrišana klusējot, kas izpaužas, piemēram, kā saņemtā nodokļa rēķina apstrāde vai apmaksa.

Ņemot vērā minēto, Iesniedzējs ir tiesīgs mutiski vienoties ar pircēju par nodokļa rēķina izrakstīšanu elektroniskā formā.

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 132.panta otrajā daļā noteikts, ka elektroniska nodokļa rēķina elektroniskās formas autentiskumu (nodokļa rēķina izsniedzēja identitātes apliecinājumu) un nemainīgu saturu var nodrošināt, ja nodokļa rēķinam ir drošs elektroniskais paraksts Elektronisko dokumentu likuma izpratnē vai ja nodokļa rēķins ir nosūtīts, izmantojot elektronisko datu apmaiņu vai citu veidu, ko izvēlējies pats nodokļa maksātājs atbilstoši šā likuma 125.panta ceturtās daļas nosacījumiem.

Atbilstoši 2006.gada 28.novembra Padomes Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 217.pantam šajā sadaļā „nosūtīt vai darīt pieejamu elektroniski” nozīmē, ka datus nosūta vai dara pieejamus saņēmējam, izmantojot elektroniskas datu apstrādes (tostarp digitālās saspiešanas) un glabāšanas ierīces, kā arī izmantojot vadus, radio, optiskos līdzekļus vai citus elektromagnētiskos līdzekļus.

Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 125.panta ceturtajā daļā noteikto veidu, kādā tiek nodrošināts nodokļa rēķina izcelsmes autentiskums (nodokļa rēķina izsniedzēja identitātes apliecinājums), nemainīgs saturs un salasāmība, nosaka pats nodokļu maksātājs, garantējot darījumu izsekojamību, saistot savā starpā nodokļa rēķinu un veikto darījumu.

Tātad, elektronisko nodokļa rēķinu var izsniegt vai saņemt jebkādā elektroniskā formātā. Reģistrēts nodokļa maksātājs var izvēlēties nodokļa rēķina formātu, piemēram, nodokļa rēķinu var strukturēt ziņojuma veidā (XML formātā) vai PDF formātā, kas nosūtīts uz klienta norādīto e-pasta adresi. Par elektroniskiem nodokļa rēķiniem uzskata arī papīra formāta nodokļa rēķinus, kas ieskanēti un nosūtīti vai saņemti izmantojot e-pastu.

Ievērojot minēto, izveidojot un nosūtot uz klienta norādīto e-pasta adresi nodokļa rēķinu PDF formātā, Iesniedzējs ievēro Pievienotās vērtības nodokļa likuma 132.panta otrās daļas prasības.

Atbildot uz Iesniedzēja 2. un 3.jautājumu, paskaidrojam.

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 130.pantā noteikts, ka preču vai pakalpojumu saņēmējs ir tiesīgs izrakstīt pats sev nodokļa rēķinu preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja vārdā un interesēs par preču piegādēm vai pakalpojumiem, ko viņam sniedzis reģistrēts nodokļa maksātājs vai citas dalībvalsts nodokļa maksātājs, ja starp abām pusēm pastāv iepriekšēja vienošanās un ja preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs katram rēķinam piemēro savstarpējo rēķinu atzīšanas procedūru.

Tādējādi darījuma dalībniekiem iepriekš jāvienojas, nosakot noteikumus vai nosacījumus, un jāpiemēro savstarpējo rēķinu atzīšanas procedūru, katram rēķinam, saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 130.pantā noteikto.

Spēkā esošie pievienotās vērtības nodokli regulējošie normatīvie akti nereglamentē iepriekš minētās vienošanās veidu. Tomēr „iepriekšēja” vienošanās pēc būtības un mērķa nozīmē to, ka šī vienošanās ir panākta pirms maksājamo summu „pašaprēķina” izsniegšanas. Tādējādi darījuma dalībniekiem jāspēj pierādīt, ka ir pastāvējusi iepriekšēja vienošanās.

Ņemot vērā minēto, tiesiskās noteiktības nolūkā darījuma dalībniekiem iepriekšēja vienošanās noformējama rakstiski, ievērojot, ka darījuma dalībniekiem jāspēj pierādīt iepriekšējās vienošanās esamība. Vienlaikus, norādām, ka šāda vienošanās var tikt izteikta arī citā veidā.

Darījuma dalībnieki nosaka procedūru kādā savstarpēji tiek atzīts katrs rēķins, piemēram, rakstiski ar iepriekšēju vienošanos vai pierādot ar preču piegādātāja rēķina apstrādi vai maksājuma saņemšanu).

Papildus norādām, ka Pievienotās vērtības nodokļa likuma 125.pantā noteikts kādu dokumentu uzskata par nodokļa rēķinu, nodokļa rēķina saturs, kā arī attiecībā uz atsevišķiem darījumiem nodokļa rēķinā iekļaujamās norādes un atsauces.

Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 125.panta pirmās daļas 14.punktā noteikto, par nodokļa rēķinu uzskata dokumentu papīra vai elektroniskā formā, kurā norādīti šādi rekvizīti un informācija, ja nodokļa rēķinu saskaņā ar šā likuma 130.pantu izraksta pats preču vai pakalpojumu saņēmējs, - norāde „pašaprēķins”.

Ņemot vērā minēto, atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 125.panta pirmās daļas 14.punktam, ja nodokļa rēķinu saskaņā ar šā likuma 130.pantu izraksta pats preču vai pakalpojumu saņēmējs, tad reģistrētam nodokļa maksātājam pievienotās vērtības nodokļa rēķinā (papīra vai elektroniskā formā) papildus citiem rekvizītiem jānorāda atsauce „pašaprēķins” (angļu valodā – „self-billing”).

Sniedzot uzziņu, tika piemērotas šādas tiesību normas: Pievienotās vērtības nodokļa likuma 125.panta pirmās daļas 14.punkts, 125.panta ceturtā daļa, 130.pants, 132.pants, 132.panta otrā daļa, 2006.gada 28.novembra Padomes Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 217.pants.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 101.panta ceturtajai daļai uzziņu var apstrīdēt augstākā iestādē. Ja augstākas iestādes nav vai tā ir Ministru kabinets, tad uzziņa nav apstrīdama. Tā nav pārsūdzama tiesā. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 1.panta otro daļu augstāka iestāde ir tiesību subjekts, tā struktūrvienība vai amatpersona, kas hierarhiskā kārtībā var dot rīkojumu iestādei vai atcelt tās lēmumu. Ņemot vērā to, ka Valsts ieņēmumu dienestam attiecībā uz uzziņu apstrīdēšanu nav augstākas iestādes, šī uzziņa nav apstrīdama un pārsūdzama.

Ģenerāldirektore N.Jezdakova

Jauns Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums 19 Nov.

Sun, 19 Feb 2017 12:11:00 +0000

Š.g. 12.novembrī tika izsludināts jauns “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums”, kas stājas spēkā ar 2016.gada 1.janvāri un attieksies uz pārskatiem par 2016.gadu.

Jaunais likums tika izstrādāts balstoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnijā pieņemtās direktīvas 2013/34/ES noteiktajām prasībām. Ieviešot minētās direktīvas principus jaunajā likumā, atsevišķām kategorijas sabiedrībām tiks samazināts ar gada pārskata sagatavošanu saistītais administratīvais slogs. Zemāk par svarīgāko.

Sabiedrību sadalījums pa kategorijām

Saskaņā ar likumu komercsabiedrības tiks iedalītas kategorijās atbilstoši tam, vai komercsabiedrība kārtējā un iepriekšējā pārskata gadā bilances datumā nepārsniedz vismaz divus no trim sekojošiem kritērijiem:

	Kritēriji	Mikrosabiedrība	Maza sabiedrība	Vidēja sabiedrība	Liela sabiedrība
1.	bilances kopsumma	350 000 euro	4 000 000 euro	20 000 000 euro	ja pārsniedz vismaz divus no trim vidējassabiedrības kritērijus
2.	neto apgrozījums	700 000 euro	8 000 000 euro	40 000 000 euro
3.	vidējais darbinieku skaits pārskata gadā	10	50	250

Aprēķinot konsolidēti, mazam, vidējam vai lielam koncernam tiks piemēroti tie paši kritēriji, kas atbilst mazas, vidējas vai lielas sabiedrības kritērijiem. Aprēķinot nekonsolidēti, ir paredzēts, ka koncerniem piemērojamie kritēriji “bilances kopsumma” un “neto apgrozījums” būs jāpalielina par 20%.

Gada pārskata un finanšu pārskata saturs

Turpmāk mikrosabiedrībām un mazām sabiedrībām vairs nebūs jāsagatavo naudas plūsmas pārskats un pašu kapitāla izmaiņu pārskats; vienīgās finanšu pārskata sastāvdaļas būs bilance, peļņas vai zaudējumu aprēķins un finanšu pārskata pielikums. Turklāt finanšu pārskata pielikumā būs ievērojami samazināts sniedzamās informācijas daudzums. Piemēram, nebūs jāatšifrē vidējais darbinieku skaits sadalījumā pa kategorijām, pamatkapitāla sastāvs pa akcijām un daļām, darījumi ar saistītām pusēm, bilancē neiekļautās vienošanās, atliktā nodokļa aktīvu vai saistību atlikumi uz gada sākumu un beigām, nebūs jāatšifrē arī neto apgrozījums.

Papildus tam, visas mikrosabiedrības būs atbrīvotas no vadības ziņojuma sagatavošanas, bet sabiedrības, kas atbilst mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju noteiktajiem kritērijiem (t.i. bilances kopsumma – 50 000 euro; neto apgrozījums – 100 000 euro; vid.darbinieku skaits pārskata gadā – 5) – arī no finanšu pārskata pielikuma sagatavošanas.

Zvērināta revidenta revīzijas un ierobežotas pārbaudes nosacījumi

Jaunajā likumā ir paredzēti ievērojami augstāki kritēriji, kurus sasniedzot uzņēmumam būs pienākums savu gada pārskatu pakļaut zvērināta revidenta revīzijai, nekā līdz šim noteiktie.

Turpmāk zvērināta revidenta revīzijai būs pakļautas visas lielas un vidējas sabiedrības, kā arī mazas sabiedrības, kuru rādītāji bilances datumā divus gadus pēc kārtas pārsniegs divus no sekojošiem kritērijiem:

1) bilances kopsumma – 800 000 euro;

2) neto apgrozījums – 1 600 000 euro;

3) vidējais darbinieku skaits – 50,

kā arī tās mazās sabiedrības, kuras ir koncerna mātes sabiedrības, vai mazā sabiedrība ir publiskas personas kapitālsabiedrība.

Mazās sabiedrības būs pakļautas zvērināta revidenta veiktai gada pārskata ierobežotai pārbaudei, ja konkrētā sabiedrība netiek pakļauta obligātai zvērināta revidenta revīzijai vai kuru rādītāji bilances datumā divus gadus pēc kārtas nepārsniedz divus no sekojošiem kritērijiem:

1) bilances kopsumma – 400 000 euro;

2) neto apgrozījums – 800 000 euro;

3) vidējais darbinieku skaits – 25.

Tajā pašā laikā maza sabiedrība tā vietā, lai veiktu tikai ierobežoto pārbaudi, varēs izvēlēties zvērināta revidenta pilno revīziju.

Gada pārskata datu ierobežotā pārbaude paredzēta, lai veicinātu finanšu pārskatu kvalitātes uzlabošanu, tai skaitā, finanšu pārskatā norādītās uzņēmumu ienākuma nodokļa summas atbilstību un “četru acu principa” ievērošanu.

Gada pārskats un konsolidētais gada pārskats, kas atbilst jaunā likuma prasībām, pirmo reizi būs iesniedzams par 2016. pārskata gadu (pārskata gadu, kurš sākas 2016. gada 1.janvārī vai 2016. kalendārā gada laikā).

2016.gada pārskats

Thu, 16 Feb 2017 22:08:00 +0000

gada_parskats.doc

No ārvalstīs saņemtaja nauda

Sun, 08 Jan 2017 21:27:00 +0000

Lai kliedētu publiskajā telpā izskanējušo nepilnīgo un bieži vien arī nekorekto informāciju, Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) sniedz skaidrojumu, kādi ir nodokļu normatīvo aktu nosacījumi attiecībā uz naudu, kas tiek saņemta no radiniekiem vai citām personām ārvalstīs. Galvenokārt to nosaka radniecības pakāpe ar personu, no kuras tiek saņemta nauda, pārskaitītās naudas summa un darījuma būtība. Ņemot to vērā, ir jārīkojas atbilstoši vienai no trim situācijām.

Saņemtā nauda nav jādeklarē un iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā :

Ja naudas pārskaitītāju ar saņēmēju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē (vecāki, brālis, māsa, vecvecāki, bērni, mazbērni, vecāku brālis/māsa, brāļa/māsas bērni u.c), un naudas pārskatījums no ārvalstīm tiek veikts vienas mājsaimniecības ietvaros un šīs mājsaimniecības izdevumu segšanai (piemēram, ārvalstīs strādājoši vecāki pārskaita saviem Latvijā dzīvojošiem bērniem, vecākiem vai vecvecākiem). Šādā gadījumā saņemtā nauda nav jādeklarē, jo pēc ekonomiskās būtības neveidojas ienākums.

Saņemtā nauda ir jādeklarē, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā :

Ja Latvijas Republikas iedzīvotājs ar bankas pārskaitījumu saņem naudu no sava ārvalstīs dzīvojoša radinieka līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē (vecāki, brālis, māsa, vecvecāki, bērni, mazbērni, vecāku brālis/māsa, brāļa/māsas bērni u.c), ar kuru nav kopīga mājsaimniecība.
Ja Latvijas Republikas iedzīvotājs ar bankas pārskaitījumu saņem naudu no ārvalstīs dzīvojošas personas, kas nav viņa radinieks līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē vai arī tos vispār nesaista radniecība (kaimiņš, draugs vai tml.), taču šo naudu saņēmējs izlieto, lai segtu savus izdevumus par izglītību un/ vai medicīnu un ārstniecību. Lai šai naudai netiktu piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tās saņēmējam ir jāspēj dokumentāri pierādīt, ka nauda izmantota minēto izdevumu segšanai¹.

Taču, ja saņemtā naudas summa abos minētajos gadījumos pārsniedz 4000 eiro gadā no vienas un tās pašas personas, tad tā ir jādeklarē kā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekams ienākums, iesniedzot Gada ienākumu deklarāciju par iepriekšējo gadu, tādējādi informējot VID par naudas izcelsmi.

Gadījumi, kad saņemtā nauda ir jādeklarē un iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir jāmaksā:

Ja Latvijas Republikas iedzīvotājs ar bankas pārskaitījumu saņem naudu vairāk nekā 1425 eiro gadā no ārvalstīs dzīvojošas personas, kas nav viņa laulātais vai radinieks līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē vai arī tos vispār nesaista radniecība (kaimiņš, draugs vai tml.), un saņemtā nauda netiek izlietota, lai segtu ārstniecības vai izglītības izdevumus.

Šādos gadījumos saņemtā nauda ir jādeklarē, iesniedzot Gada ienākumu deklarāciju par iepriekšējo gadu, un jāsamaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 23% apmērā no tās pārsnieguma (no saņemtās summas atņemot 1425 eiro).

Minētajos gadījumos Gada ienākumu deklarācija par 2016. gadu ir jāiesniedz laikā no 2017. gada 1. marta līdz 2017.gada 1.jūnijam ieskaitot. Plašāka informācija par iespējām iesniegt Gada ienākumu deklarāciju pieejama VID mājaslapā sadaļā "Gada ienākumu deklarācija".

Jautājumu un neskaidrību gadījumā iedzīvotāji var zvanīt uz VID Nodokļu un muitas informatīvo tālruni 67120000, vērsties ikvienā VID klientu apkalpošanas centrā, vai arī uzdot jautājumus rakstiski VID mājas lapā sadaļā Kontakti.

1Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.panta devītās daļas 35.punkta "c" un "d" apakšpunktā minētie dāvinājumi netiek aplikti ar nodokli, ja tie ir saņemti tikai bezskaidras naudas norēķinu veidā, un tā izlietošanu izglītībai vai ārstniecībai dāvinājuma saņēmējs pamato attiecīgi ar šādiem dokumentiem: 1. ārsta norīkojums vai slēdziens, kas apliecina ārstniecības nepieciešamību un ir maksātāja rīcībā, sākot ar dienu, kad dāvinājums saņemts; 2. attaisnojuma dokumenti, kas apliecina dāvinājuma summas izlietošanu divu gadu laikā no dāvinājuma saņemšanas dienas norādītajam izglītības vai ārstniecības mērķim.